1
PIENĀKIET LIKUMU
Divas organizācijas šā gada sākumā ierosināja padarīt Ceļu satiksmes likumu par likumu, nevis par valdības apstiprinātu dokumentu. Valsts domes deputāts, Konstitucionālā likumdošanas un valsts veidošanas komitejas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Ljakovs uzskata, ka satiksmes noteikumi tagad ir nolikums, tas ir, nekas cits kā instrukcijas autovadītājiem un gājējiem. Bet kā federālais likums viņi nopelnīs daudz labāk!
Patiesībā viņš nebija pirmais, kurš to izgudroja: Krievijas likumdevēji jau ir izvirzījuši līdzīgas idejas. Piemēram, 2006. gadā Apvienotās Krievijas frakcija uzdeva senatoram Vladimiram Fedorovam (bijušajam Krievijas GAI vadītājam) sagatavot konsolidētu likumu, kurā bija paredzēts iekļaut satiksmes noteikumus un vairākus aktus, kas regulē satiksmi. Bet tad jautājums nepārsniedza vispārējo jēdzienu.
Un tagad Satiksmes ministrija ir izstrādājusi likumprojektu "Par satiksmes organizāciju". Ministrija savu interesi skaidro ar to, ka pilsētu transporta problēmas rada nopietnus ekonomiskus zaudējumus, kas gadā sasniedz 7–9% no IKP.
Pašlaik vienkārši nav noteikumu kopuma, kas skaidri sadalītu atbildību par pārvietošanās organizēšanu starp departamentiem un iestādēm dažādos līmeņos. Galvenā nasta gulstas uz ceļu policiju, bet viņa acīmredzot nevar tikt galā. Patiesībā šī ir daudzu ceļu problēmu ļaunuma sakne.
KOMISIJAS PAMATĀ
Mēs domājam, ka jums nevajadzētu no jauna izgudrot riteni. Apskatīsim pasaules praksi! Vīnes konvencija par ceļu satiksmes drošību, kurai pievienojās arī Krievija, ierosina, ka valsts institūcija šos jautājumus risina ciešā sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām. Eiropā konkrētas valsts transporta ministrija visbiežāk darbojas kā pirmā (un, piemēram, Spānijā - attīstības ministrija). Īpaša komisija kalpo valsts un sabiedrības centienu koordinēšanai.
Interesantākais ir tas, ka mūsu valstī ir arī valdības komisija ceļu satiksmes drošības nodrošināšanai, tās darbu vada premjerministra vietnieks Igors Šuvalovs. Komisijā ir septiņu ministriju un departamentu pārstāvji, kuriem nav svešas pieminētās problēmas. Šķiet, ka viss ir kārtībā, tikai šī institūcija tiekas ārkārtīgi neregulāri (vidēji divas reizes gadā), un, kaut arī tā pieņem dažus lēmumus, visi tie nav valdības lēmumi. Tas ir, viņiem nav reālas varas. Turklāt, dārgais Šuvalova kungs, papildus DB komisijai, vada vēl vairākus, piemēram, migrācijas politiku, mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, ekonomisko attīstību un integrāciju, apraidi utt. Ir skaidrs, ka šāda ranga ierēdnim pat nav iespēju iekļūt problēmu sirdī. Tātad izrādās klasiskā situācija - septiņas auklītes, kuras, bērns … Jūs pats zināt.
Vēl viens ļoti svarīgs jautājums: valdības komisijai, neraugoties uz augsto statusu, nav līdzekļu (un tiesību rīkoties ar tiem) savu lēmumu īstenošanai. Lai gan katrai no iesaistītajām komisijas organizācijām ir budžets, kas, starp citu, paredz izmaksas par organizēšanu un braukšanas drošību. Ir arī Federālo datu bāzu mērķprogramma, kurai, starp citu, uz pieciem gadiem tika piešķirti vairāk nekā 50 miljardi rubļu, taču kaut kādu iemeslu dēļ šī nauda tika pārskaitīta caur Iekšlietu ministriju, viņu liktenis lielākoties nav zināms (ZR, 2012, Nr. 3).
Tā pie mums viss ir lieliski sakārtots, tāpēc ceļu policija ir kļuvusi par "pēdējo" aģentūru, kas organizē satiksmi un uzrauga ceļu drošību. Lai arī formāli viņas pienākumos ir ierakstīta tikai pēdējā funkcija, un tikai pēc tam tā ir kontrole. Tajā pašā laikā ceļu policija nepārvalda šim mērķim atvēlēto naudu - tam tiek iecelti pavisam citi cilvēki no Iekšlietu ministrijas.
Starp citu, likumā “Par policiju” ir skaidri noteikts, ka “galvenais tiesībaizsardzības iestāžu darbības novērtēšanas kritērijs ir iedzīvotāju viedoklis”, nevis noziegumu atklāšanas procents vai sastādīto protokolu skaits. Bet vienkārši nevienu neinteresē iedzīvotāju viedoklis. Un Šuvalova valdības komisijā, protams, sabiedrības pārstāvji nav un nav gaidīti. Un lielākoties nav neviena, kam piezvanīt - mūsu autobraucēju organizācija ir maza un vāja, ar satiksmes vadības un drošības ekspertiem …
Arvien biežāk mums, žurnālistiem, ir jāspēlē viņu loma. Un mūsu spēkos ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību runāt par problēmu un parādīt tās risināšanas piemērus. Diemžēl valdības aģentūras mūs neinteresē. Vienā reizē es un vairāki kolēģi tika uzaicināti piedalīties likumprojektu izstrādē vairākās Valsts domes komitejās, bet tad viņi pārstāja zvanīt - acīmredzot, mēs nebijām pārāk ērti "līdzautori" …
VIENS LIKUMS, VIENS IZPILDĪTĀJS
Tātad Satiksmes ministrija uzskata, ka drošību ir iespējams palielināt, tikai pieņemot īpašu likumu. Tiesa, nav īsti skaidrs, kam jābūt atbildīgam par tā īstenošanu; pati ministrija uzskata, ka tā nav pilnībā viņu funkcija (katrā ziņā ar pašreizējo struktūru).
“Fakts, ka satiksmes organizācijas temats ir sasniedzis federālo likumu līmeni, ir ļoti pozitīvs fakts,” saka Mihails Blinkins, Transporta un ceļu aprīkojuma pētniecības institūta zinātniskais direktors. - Lai arī, manuprāt, ar spēkā esošajiem likumiem principā pietiek, tie vienkārši nav savstarpēji “draugi”.
- Esmu pārliecināts, ka valstī jābūt vienai valsts iestādei, kas nodarbojas ar satiksmes un drošības jautājumiem, un vēlams, lai tā būtu ministrijas rangā! - Par Krievijas autobraucēju kustības vadītāju Viktoru Pokhmelkinu nav šaubu. “Iespējams, ka jaunā Autotransporta un satiksmes vadības ministrija varētu uzņemties šos uzdevumus,” pašreizējā Satiksmes ministrija ir uzņēmusies pārāk daudz pienākumu un funkciju pilnīgi dažādās nozarēs. Starp citu, jaunajā ministrijā varētu ienākt arī ceļu policijas dienests. Un nebaidieties no civilā un militārā simbiozes. Pašreizējai Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijai ir arī militāra struktūra - Federālais Penitenciārais dienests. Un viņi labi tiek galā …
Kā redzat, sabiedrība jau sen ir aiz muguras. Pat autoskolu vadītāju konferences rezolūcija aicina "izveidot valstī ekspertu padomi Krievijas prezidenta pakļautībā, kas ir ekspertu grupa ceļu satiksmes drošības jomā, iekļaujot zinātniekus un praktiķus šajā jomā".
Bet, kamēr mēs esam oficiāli pieminējuši jautājumus, astotais premjerministra vietnieks vada septiņas amatpersonas, un neviena no tām par to nav atbildīga. Tātad, vai ir vērts šaubīties, ka mirstības līmenis uz ceļiem palielinās?
1_no_copyright
DROŠĪBA UZ CEĻIEM - AR SEPTIŅU NĀNU ROKĀM
KĀ EIROPĀ?
Eiropas Savienībā par ceļu satiksmes drošību ir atbildīga īpaša institūcija - Eiropas Transporta un satiksmes komisija; tagad to vada igaunis Siims Kallass. Tas izstrādā dokumentus, kas prasa vietējām varas iestādēm, kā arī automašīnu un riepu ražotājiem ieviest dažādas transporta drošības programmas. Tad noteikumus apstiprina Eiropas Parlaments. Komisija izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa plānus. Galvenie mērķi ir pāreja uz vienotu Viseiropas transporta sistēmu, kas darbojas saskaņā ar vienotiem tiesību aktiem, kā arī mirstības samazināšana par 50% uz Eiropas ceļiem līdz 2020. gadam. Ikviens Eiropas Savienības iedzīvotājs (un ne tikai!) Tīmekļa vietnē var sazināties ar komisiju un tās vadību ar sūdzību, ieteikumu vai informāciju par transporta drošības stāvokli. Tiek uzskatīts, ka, pateicoties komisijas darbam, upuru skaits uz Eiropas ceļiem 2001. – 2010. Gadā samazinājās vidēji par 43% (no 3% Rumānijā līdz 58–61% Baltijas valstīs).
Papildus Eiropas Komisijai ceļu satiksmes drošībā ir iesaistītas arī divas specializētas nevalstiskās organizācijas. Šo organizāciju 2002. gadā nodibināja Vācijas autobūves klubs ADAC, Lielbritānijas autobūves asociācija AA un Nīderlandes autotūristu klubs ANWB - Eiropas ceļu novērtēšanas programma (EuroRAP). Tas veic neatkarīgu ceļu stāvokļa un infrastruktūras novērtējumu, identificē bīstamās zonas un ierosina pasākumus to pārkārtošanai. 27 Eiropas Savienības valstīs EuroRAP sadarbojas ar 65 partnerorganizācijām - valdības aģentūrām (parasti transporta ministrijām), dažādām asociācijām un fondiem.