Nomainiet noteikumus
Augusta numurā ZR nāca klajā ar vairākām iniciatīvām. Viens no priekšlikumiem bija saistīts ar daudzsološām izmaiņām satiksmes noteikumos. Tagad noteikumi ļauj atstāt automašīnu tūlīt aiz zebras un aizliedz novietot automašīnu tuvāk par 5 metriem priekšā. Mēs ierosinām aizliegt autostāvvietas un pieturvietas tuvāk par 10 metriem priekšā un aiz gājēju pārejas apdzīvotās vietās un tuvāk par 50 metriem ārpus apdzīvotām vietām. Lai pamatotu savu priekšlikumu, mēs devāmies uz Dmitrovska apmācības laukumu.
5
Uzdevums tika noteikts šādi. Nelielā vietā mēs imitējam situāciju, kad automašīna tiek novietota tūlīt aiz gājēju pārejas (kā tagad atļauts) un 10 metru attālumā no tās (kā mēs piedāvājam). Tajā pašā laikā gājējs izies novietotas automašīnas dēļ. Vai autovadītājs varēs viņu savlaicīgi pamanīt, lai izvairītos no nelaimes? Un pats gājējs - vai viņš redz tuvojošos transportu?
Poligonā tika uzzīmēts četru joslu ceļa posms ar gājēju pāreju. Katras sloksnes platums ir 3 m, krustojums ir 4 m. Automašīna, uz kuras vadītājam jāuzmanās no gājējiem, tika uzstādīta 40 m attālumā: mēs ņēmām vērā, ka apstāšanās ceļš uz sausa asfalta, bremzējot ar ātrumu 60 km / h, ir aptuveni 37 m.
Iesim!
1. situācija
1
Šoferis: “Es tuvojos pārejai, kreisajā pusē redzu stāvošu automašīnu. Priekšā braucoša automašīna nepalēninās, gājēji nav redzami. Jūs droši varat šķērsot eju.”
Gājējs: “Kreisajā pusē nav automašīnu, novietotās automašīnas dēļ labajā pusē nekas nav redzams. Es izeju uz zebru. Es redzēju tuvojošos transportu labajā pusē, kad gandrīz pilnībā šķērsoju vienu joslu!”
Situācija noteikti ir bīstama! Ceļu satiksmes noteikumi, protams, liek autovadītājam pietuvoties pārejai, lai pārliecinātos, ka tajā nav gājēju. Un gājējiem, savukārt, ir jāpārliecinās, ka viņi tiek cauri. Mūsu situācijā novietota automašīna ir reāls drauds gājējam. Viņš neredz tuvojošos automašīnu, kuras vadītājs savukārt nevar zināt, ka nākamajā sekundē uz ceļa parādīsies kāds cilvēks … Tā tam nevajadzētu būt!
2. situācija
2
Šoferis: “Es redzu pāreju. Priekšā esošā automašīna nepalēninās un nepalēninās. Labajā pusē nav gājēju. Jūs varat nodot eju … Apstājieties! Zebras pretējā galā ir gājējs! Es bremzēju.”
Gājējs: “Es dodos uz pāreju. Kreisajā pusē neviena, labajā pusē divas automašīnas. Pirmais iziet pāreju, otrais samazina ātrumu. Viņi mani ieraudzīja un ļāva man iet garām. Jūs varat iet."
Šajā gadījumā pārskats gan autovadītājiem, gan gājējiem ir lielisks. Tiesa, man nepatika, ka vadītāja reakcija uz gājēju bija nedaudz novēlota. Galu galā visa uzmanība tiek pievērsta svītrām braukšanas virzienā. Tāpēc luksoforu uzstādīšana uz daudzjoslu ceļiem (pazemes vai paaugstinātu eju ierīkošana) ir vienīgais pareizais risinājums, kas palīdzēs pilnībā atrisināt problēmu.
3. situācija
3
Šoferis: “Uz priekšu ir pāreja. Labajā pusē nav neviena, kreisajā pusē ir novietota automašīna. Gājēji nav redzami. Es palēnināšos tikai gadījumā.”
Gājējs: “Kreisais ceļš ir skaidrs. Labajā pusē stāvošas automašīnas dēļ nekas nav redzams. Es izeju uz zebru, mēģinot paskatīties pa labi …"
Un šajā gadījumā traģēdijas varbūtība ir augsta. Gājējam jāiet gandrīz līdz ceļa vidum, lai redzētu automašīnu labajā pusē. Un autovadītājs bīstamā tuvumā pamanīja gājēju. Nevajadzētu būt situācijām, kad kāds no kustības dalībniekiem nevar iepriekš pārliecināties par savas darbības drošību!
4. situācija
4
Šoferis: “Uz zebras nav neviena. Kreisajā pusē ir automašīna. Jūs varat braukt … Nē, briesmas! Gājējs stāv aiz stāvošas automašīnas.”
Gājējs: “Es eju uz zebru. Kreisajā pusē neviena, labajā pusē automašīna. Lēnām dodos uz pāreju. Auto labajā pusē nesamazina ātrumu. Nekas, es gaidīšu … Jā, es joprojām pamanīju! Es šķērsoju ceļu.”